Tīmekļa vietnē www.at.gov.lv tiek izmantotas tikai tehnoloģiski nepieciešamās sīkdatnes, kuras nodrošina vietnes darbību un funkcionalitāti Detalizēta informācija
12.12.2024.
Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-474/2024
Zvērināta notāra saukšanai pie disciplināratbildības un sodam – atcelšanai no amata – nav krimināltiesiska rakstura, ja disciplinārsods tiek piemērots par tādiem pārkāpumiem, kas nav savienojami ar notāra darbību – likumu neievērošanu, ētikas normu, u.c. prasību neievērošanu.
28.10.2024.
Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-178/2024
1. Notāram, saņemot protestēšanai vekseli, a priori nav jāuzskata, ka no notāra tiek prasīta līdzdalība prettiesiskās darbībās. Tomēr, ievērojot riskus, ar kādiem praksē var būt saistīta vienkāršo vekseļu izdošana un aprite, kas notāriem profesionāli ir labi zināma, notārs šo aspektu no sava redzesloka izslēgt nevar. Līdz ar to, ja notāram protestēšanai tiek iesniegts vienkāršais vekselis, tad notārs kā profesionālis, kurš ikdienā saskaras ar šiem jautājumiem, var pirmšķietami izdarīt noteiktus secinājumus par protestēšanai iesniegto vekseli.
Tādējādi, lai samazinātu un izslēgtu risku, ka persona, kas vēršas pie notāra, acīmredzami vēlas panākt protesta akta taisīšanu prettiesiskiem mērķiem, notāram ir jāvelta kaut vai minimāla profesionālā rūpība, vismaz pirmšķietami novērtējot notāram protestēšanai iesniegto dokumentu.
2. Zvans uz vekseļa turētāja norādīto tālruņa numuru, ja adresāts uz to neatbild, neveicina labprātīgu vekseļa samaksu un nesniedz pārliecību, ka vekseļa turētājam nav iespējams saņemt izpildījumu no vekseļtiesiskā parādnieka. Notāram personu tiesību aizsardzības ietvaros jāapzinās, ka ne vienmēr var sagaidīt, ka persona atbildēs uz tālruņa zvanu. Viltota vekseļa gadījumā var tikt norādīts tālruņa numurs, pa kuru vekseļa devējs nav sasniedzams. Šāda formāla pieeja zvērināta notāra amata pienākumu izpildē nav pieļaujama, jo nenodrošina personu civilo tiesību un likumisko interešu aizsardzību.
Gadījumu, kad notārs zvana uz tālruņa numuru, kas var būt norādīts vekselī vai arī tiek norādīts tikai iesniegumā par vekseļa pieņemšanu protestam, un adresāts neatbild, tiesisko seku ziņā nevar pielīdzināt gadījumam, kad notārs personiski ierodas kādā no vekselī norādītajām adresēm un nesastop vekseļa devēju. Proti, gadījumā, kad adresāts neatbild uz tālruņa zvanu, nevar prezumēt, ka notārs ir izpildījis pienākumu izdarīt uzaicinājumu, jo notārs nav mutiski sazinājies ar adresātu un secīgi nav varējis pārliecināties par tā identitāti. Līdz ar to notārs nevar prezumēt, ka viņš ir zvanījis uz vekseļa devējam piederošu tālruņa numuru, kuru vekseļa devējs ir norādījis kā izmantojamu saziņai, atšķirībā no vekselī obligāti norādāmās vekseļa izrakstīšanas vietas, maksāšanas vietas vai vekseļa devēja dzīvesvietas, par kurām var prezumēt, ka vekseļa devējam tur ir jābūt sasniedzamam. Tādējādi nav prezumējams, ka gadījumā, kad notārs zvana uz kreditora norādīto tālruņa numuru, bet uz zvanu netiek atbildēts, – uzaicinājums ir noticis, bet tam nav bijis panākuma.
3. Notārs nav apveltīts ar tiesu varas funkciju, kas ietver arī pierādījumu pārbaudi un faktisko apstākļu noskaidrošanu lietā. Tāpēc notāram nav jāpārbauda vekseļa tiesiskums. Tomēr notāram ir jāpievērš uzmanība tam, lai akta taisīšana nekalpotu prettiesiskiem mērķiem. Tādējādi jau šajā posmā pie notāra nepieciešamības gadījumā tiktu pārtraukta tālāka prettiesiska vekseļa aprite, par šo faktu būtu informējamas tiesībaizsardzības iestādes, kā arī vekseļa devējs nekavējoties varētu vērsties tiesā pret vekseļa turētāju par šādu rīcību. Šāda pieeja būtu uzskatāma par personas civilo tiesību un likumisko interešu efektīvu nodrošināšanu. Saņemot protestēšanai vekseli, notāram kā tiesu sistēmai piederīgai amatpersonai ar vislielāko rūpību jāpieiet savu amata pienākumu izpildei, pēc iespējas efektīvāk nodrošinot iesaistīto personu civilo tiesību un likumisko interešu aizsardzību.
2. Notāru disciplināratbildība ir patstāvīgs process, kurā pārbauda, kā notārs ir izpildījis tam tiesību normās uzticētos pienākumus. Ja notāra aizpildīts protesta akts kā publisks dokuments tālāk tiek iesniegts tiesā saistību bezstrīdus izpildei, tiesa akta saturu nepārbauda un apstiprina, kā arī uz tiesas lēmuma pamata tiek sākta izpilde, tas neizslēdz iespēju disciplinārprocesa ietvaros pārbaudīt tieši notāra veiktās darbības protesta izdarīšanā. Tas ir, vai notārs kā amatpersona ir veicis tās darbības, kas ierakstītas protesta aktā. Tieslietu ministrs ir tas, kurš izskata notāra disciplinārlietu un lemj par soda piemērošanu, tas ir, pieņem gala lēmumu lietā. Līdz ar to tieslietu ministram ir tiesības patstāvīgi interpretēt un piemērot tiesību normas.
22.02.2019.
Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1002/2019
Jautājums, vai pār mantojumu ir nodibināma aizgādnība, ir vienīgi notāra kompetencē. Šāds notāra lēmums par aizgādnības nodibināšanu vai atteikšanos nodibināt aizgādnību (ja notārs atzīst, ka tam nav pamata) nav pārbaudāms administratīvā procesa kārtībā. Savukārt bāriņtiesas kompetencē ir vienīgi izpildīt notāra lēmumu (notariālo aktu) par aizgādnības nodibināšanu un iecelt mantojumam par aizgādni ar tam nepieciešamajām spējām apveltītu konkrētu personu.
10.07.2015.
Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-171/2015
Notariāta likuma 164.panta izpratnē par „citiem faktiskajiem izdevumiem” var tikt uzskatīti tādi izdevumi, kas ir saistīti ar konkrētā lietā veiktu darbību un ir objektīvi konstatējami. Proti, minētā norma paredz notāra tiesības prasīt tikai tādu izdevumu atlīdzināšanu, kas nepastarpināti ir radušies konkrētajā lietā (piemēram, ceļa izdevumi vai izdevumi par datu pārbaudi maksas datubāzēs, ievietotajiem sludinājumiem), tādējādi novēršot to, ka zvērināts notārs klientu labā veiktus izdevumus atlīdzina no saviem līdzekļiem. Turpretim zvērināta notāra biroja uzturēšanas un labiekārtošanas izdevumus zvērinātam notāram ir jāsedz no saviem ienākumiem, proti, no amata atlīdzības.
14.11.2014.
Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1253/2014
Notariāta likums neparedz valstij pienākumu norīkot atstādināto notāru citā darbā vai izmaksāt valstī noteikto minimālo mēnešalgu, kā tas ir paredzēts attiecībā uz tiesnešiem un prokuroriem. Arī salīdzinājumā ar citām amatpersonām, piemēram, tiesnešiem, prokuroriem vai civildienesta ierēdņiem, kurām attaisnošanas gadījumā par atstādināšanas laiku tiek izmaksāta neizmaksātā darba samaksa, Notariāta likums neparedz zvērinātam notāram izmaksāt kompensāciju par atstādināšanas laiku. Minētais skaidrojams ar zvērināta notāra kā brīvās profesijas pārstāvja atlīdzības principiāli citādāku veidošanos, salīdzinot ar amatpersonām, kurām atlīdzība tiek maksāta no valsts budžeta. Zvērināts notārs atstādināšanas laikā nevar iegūt bezdarbnieka un trūcīgas personas statusu un no tiem izrietošās sociālās garantijas, jo nav atbrīvots no amata. Arī atstādināšanas laikā zvērinātam notāram ir valsts amatpersonas statuss un uz to attiecas likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteiktie amatu savienošanas ierobežojumi. Konkrēti, zvērinātam notāram tāpat kā tiesnesim un prokuroram ir atļauts savienot amatu tikai ar likuma 7.panta trešajā daļā, desmitajā, 10.1, vienpadsmitajā, 11.1 un trīspadsmitajā daļā minētajiem amatiem. Tādējādi zvērinātam notāram atstādināšanas laikā tiek nesamērīgi ierobežotas tiesības gūt ienākumus. Minētais liecina, ka Notariāta likumā attiecībā uz zvērināta notāra atstādināšanu no amata, ja pret viņu uzsākta kriminālvajāšana par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, ir konstatējama likuma nepilnība, proti, likuma robs.
Ievērojot minēto un to, ka zvērināti notāri kā brīvās juridiskās profesijas pārstāvji negūst ienākumus no valsts budžeta, likuma robs novēršams, pēc analoģijas piemērojot tādu regulējumu, kas atļauj atstādināšanas laikā savienot amatu ar plašāku amatu (darba) loku, nekā tas noteikts gadījumā, kad amata pienākumi tiek pildīti.
13.05.2010.
Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-278/2010
1. Tā kā zvērināts notārs izpilda amatu personiski, viņš var lietot tikai sava amata apzīmējumu „zvērināts notārs”, nevis sev piedēvēt visa notariāta, tas ir, notariālo aktu pārzināšanas tiesiskās sistēmas nosaukumu.
2.Zvērināts notārs, sava interneta domēna nosaukumā lietojot apzīmējumu „notariats”, piedēvē sev visas notariālās sistēmas nosaukumu, maldina sabiedrību un aizskar citu zvērinātu notāru tiesības.
14.02.2006.
Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-34/2006
1. Tiesību piemērotājam pirms analoģijas piemērošanas iespēju apsvēršanas jāizvērtē, vai konkrētajā gadījumā vispār nepieciešams piemērot analoģiju, proti, tiesību normu piemērotājam ir jāpārbauda, vai attiecīgais jautājums netiek atrisināts vienkārši ar pareizu tiesību normu interpretāciju, kuras rezultātā tiek secināts, ka konkrēto tiesību normu tiesiskais sastāvs aptver attiecīgo dzīves gadījumu.
2. Izvērtējot analoģijas piemērošanas iespējamību, piemērotājam, Pirmkārt, ir jākonstatē likuma roba – likuma plānam pretējas nepilnības salīdzinājumā ar visu tiesību sistēmu kopumā – pastāvēšana. Otrkārt, piemērotājam jākonstatē, ka šis likuma robs ir: (a) atklāts, tas ir, pastāv pārāk šaurs likumdevēja noteikts regulējums; un (b) neapzināts – likumdevēja kļūda attiecībā uz vajadzību regulēt noteiktu jautājumu vai kļūda par noteikta regulējuma pastāvēšanu – vai arī tāds likuma robs, kas radies vēlāk, mainoties tiesību normām vai sociālās dzīves vajadzībām.
3. Notariāta likuma 211.panta 5.punktā noteiktās tiesību normas tiesiskais sastāvs aptver arī tādu dzīves gadījumu, kad zvērināts notārs ir notiesāts par tīša nozieguma izdarīšanas, bet atbrīvots no soda. Proti, minētā tiesību norma interpretējama tādējādi, ka zvērināts notārs ir atceļams no amata, ja tas notiesāts (atzīts par vainīgu) par jebkura tīša nozieguma izdarīšanu.
4. Ievēlēšana Eiropas Parlamentā attiecīgajai amatpersonai rada pienākumu izdarīt izvēli starp līdzšinējā valsts amatpersonas amata atstāšanu, no vienas puses, un atteikšanos no Eiropas Parlamenta deputāta vietas, no otras puses. Minētā tiesību norma nav interpretējama tādējādi, ka attiecīgā Eiropas Parlamentā ievēlētā amatpersona zaudē līdzšinējo amatu ar vēlēšanu rezultātu publicēšanas dienu, neatkarīgi no tā vai tā jau ir izdarījusi iepriekš minēto izvēli vai nē.
